Intervija ar Līvu Balodi (ex. Arāju)
7. maijs, 2020 pl. 0:15
Līva ir lieliska sportiste, jo vienmēr smaida un sejā mirdz optimisms. Mūs iepazīstināja Stirnu Buks, taču nu jau Līva skrien arī kanikrosa disciplīnā Pasaules Kausa posmos. Un smaida ne tikai viņa, bet arī viņas suņi!
Līva uzvar Stirnu Buks kanikrosā, dāmu elitē. Foto autors: Egons Ansbergs
1. Kā Tu sāki nodarboties ar kanikrosu?
Ar kanikrosu sāku nodarboties pateicoties Stirnubuka sacensībām! Ieraudzīju feisbukā reklāmu izmēģināt kā tad ir skriet ar suni. Katrs skrējējs tika pie viena haskija un mūs palaida trasē! Bija super!
2. Kas ir Tavs kompanjons? Kāpēc tieši šāds suns?
Pēc stirnubuka sacensībām ieraudzīju ka Bavārijas asinspēdu dzinējsuņa jauktenis Liepājā klaiņojis un tagad meklē jaunus saimniekus. Viņš bija mans pirmais kanikrosa kompanjons ar ko pat izdevās iegūt godalgotas vietas. Diemžēl, traumas dēļ, viņš vairs sacensībās nevar piedalīties. Lai nemestu pie malas kanikrosu, izvēlējos Veimārieti kā savu skriešanas kompanjonu. Veimārietis piesaistīja ar savu atlētiskumu, izturību, raksturu un protams, skaisto, pelēko ārieni.
3. Kas ir Tava motivācija skriet un kādēļ?
Ikdienā man patīk pavadīt laiku pie dabas ar suņiem un kas var būt labāks, ja to var pārvērst vēl par labu treniņu. Man patīk sacensties un uzvarēt, sevi, citus, trases laiku. Uzvara mani motivē skriet un trenēties.
4. Kas būtu jāzina tiem cilvēkiem, kas gribētu pamēğināt skriet kanikrosu?
Kanikross der ikvienam! Nav nozīmes vecumam vai suņa šķirnei, tas ir superīgs sporta veids arī vienkārši ikdienai.
5. Kas ir Tava "saldākā uzvara"?
Pirms finiša līkuma izvirzīties vadībā un iegūt pirmo vietu. Nekad to neaizmirsīšu, prieks bija neizmērojams!
6. Un kas ir bijis visgrūtākais kanikrosā?
Sagaidīt, kad mans kucēns sasniegs vecumu, kad var sākt trenēties kanikrosā
7. Ar ko, Tavuprāt, atšķiras skriešana ar suni un skriešana pašai bez suņa?
Man, personīgi, skriešana bez suņa nešķiet interesanta. Suns mani motivē pielikt soli, skriet ātrāk. Ja skrienu bez suņa, ik pa 300m skatos pulkstenī - cik tad vēl ilgi, savukārt ar suni skrienot ir tāds azarts, ka laiks paskrien nemanot! Arī sunim ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes, tāpēc labāk pavadīt laiku sportojot kopā!
Pēc stirnubuka sacensībām ieraudzīju ka Bavārijas asinspēdu dzinējsuņa jauktenis Liepājā klaiņojis un tagad meklē jaunus saimniekus. Viņš bija mans pirmais kanikrosa kompanjons ar ko pat izdevās iegūt godalgotas vietas. Diemžēl, traumas dēļ, viņš vairs sacensībās nevar piedalīties. Lai nemestu pie malas kanikrosu, izvēlējos Veimārieti kā savu skriešanas kompanjonu. Veimārietis piesaistīja ar savu atlētiskumu, izturību, raksturu un protams, skaisto, pelēko ārieni.
3. Kas ir Tava motivācija skriet un kādēļ?
Ikdienā man patīk pavadīt laiku pie dabas ar suņiem un kas var būt labāks, ja to var pārvērst vēl par labu treniņu. Man patīk sacensties un uzvarēt, sevi, citus, trases laiku. Uzvara mani motivē skriet un trenēties.
4. Kas būtu jāzina tiem cilvēkiem, kas gribētu pamēğināt skriet kanikrosu?
Kanikross der ikvienam! Nav nozīmes vecumam vai suņa šķirnei, tas ir superīgs sporta veids arī vienkārši ikdienai.
5. Kas ir Tava "saldākā uzvara"?
Pirms finiša līkuma izvirzīties vadībā un iegūt pirmo vietu. Nekad to neaizmirsīšu, prieks bija neizmērojams!
6. Un kas ir bijis visgrūtākais kanikrosā?
Sagaidīt, kad mans kucēns sasniegs vecumu, kad var sākt trenēties kanikrosā
7. Ar ko, Tavuprāt, atšķiras skriešana ar suni un skriešana pašai bez suņa?
Man, personīgi, skriešana bez suņa nešķiet interesanta. Suns mani motivē pielikt soli, skriet ātrāk. Ja skrienu bez suņa, ik pa 300m skatos pulkstenī - cik tad vēl ilgi, savukārt ar suni skrienot ir tāds azarts, ka laiks paskrien nemanot! Arī sunim ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes, tāpēc labāk pavadīt laiku sportojot kopā!